| ||||||
| Manas aizdomas nebija veltas Kaķjai izdevies aptīt kaimiņu ap savu daiļo ķepiņu, nakšņo viņa tai mājā, uzēst nāk šite. Pieķēru, kad Ciltsmāti izlaida pa durvīm... drusku tā kā apjuka mani ieraugot, tā kā pazīst, tā kā nepazīst, bet pēc pāris mirkļiem jau klauvēja pie istabas loga... paēda, pagulēja un aizgāja kaimiņu dripselēt. |