ja nu reiz kaut kas Mazkaķim riebjas tad tā ir ziema. Lietū un vētrā spriņģot pa pasauli ir gluži ciešami, slapjš kažoks - nieki vien, bet Ziema!... ziema tā ir pati ļaunuma sakne, jo salst pēdas un salst tik ļoti, ka nelabi metas, sākas depresija un bažas. Un sniegs, sniegs tās vispār ir svētās šausmas, izkāpjot pa logu uzreizi iegrimst aukstā kupenā līdz ausīm. Tā nu jākonfiscē kārtējā kurpju kaste, jāielien aizdurvē, jāsaritinās un jāskumst...
Visa bēda tamī, ka Mazkaķis nav mantoji mātes pūkainās pēdas, Kaķjai rudenī uzaug zābaki, pat uz pēdu spilventiņiem ir ruda pūka. Vispār, ja godīgi, tas ir vienīgais kaķis kam kaut ko tādu nācies redzēt. Tā kā kontakti zuduši, es protams nezinu kā ir ar pārējiem viņas bērniem,bet Mazkaķis cieš un cieš ļoti pārliecinoši. |