| ||||
| Oho ho kā nogulējām, tik vien iztrausos, lai uzvilktu karogu un tad atkal siltajā migā. Karogu velkot novērtēju, ka rīts ir bezgala mierīgs un rēns. Tādā kā mīkstā sedziņā ievīkšīts. Kā reiz saule bāza degunu gar kaimiņmājas paksi. Prieks izjust ko tādu. Tagadiņ pilnīgi cita dzīves duna, manas visnotaļ miesās kuplas zīlītas šiverē uz nebēdu. Ejot pēc malkas sala pēdas un kraukšķēja sarma. Vakar bijām uguņus skatīties. Izradās pilsētā ir sasodīti daudz ļaužu. Pa lielam šis tas bija pat aizkustinoši, Vērmaņdārzs patika un Doma laukums un Gabrāna siena, bet pārsvarā kaut kā tā ka nekā. Braucām mājās priecīgi sagurušas un nosalušiem deguniem. Cepam pīrāgus, lai gaisā svētku smaržu var sajust. |