| ||||
| parasti jau ir garāki, bet var neskaitīt visu. pirmais, kas man nāk prātā, ir Vācietis: Šo pašu svētāko tu neaizmirsti: vai celies debesīs, vai jūras dzīlēs nirsti, vai draugu pulkā dali savu prieku, vai viens pats satiecies ar pretinieku - tu esi Latvija! vēl viņam ir tāds garāks un mazāk zināms, tur bija "kamēr mostas Latvija", bet to es tagad nevaru, rīt. |