aizgāju socializēties. nekas nav mainījies. Ļaudis tie paši un "saspēles" tās pašas, tik baisi, ja izrādās kādam jau tūliņ piecdesmit. sastapu Taņku, iza kam uzzināju, ka cilvēki nāk un viņiem patīk, kas nozīmē, ka tas darbs ko savu laik mēģināju veikt ir kritis auglīgā augsnē. Arī miesta ļaudis sāk pamanīt atšķirības "tautas daiļamatos" un citā darbībā. Un vēl, ja Taņka uzsvērti ik pa brīdim izsper "izstade jau lapa, bet... bildes skības", atliek tik iekšēji nosmīnēt, jo patiesībā tātad viss ir kārtībā. Sajutos gandarīta. |