| ||||
| Līdz pusnaktij pļāvu, nevarētu teikt, ka viss padarīts, bet labāk izskatās. Ap pusčetriem pamodināja vaimanājošs mazkaķis, ticis pie mammas bļodas un sarijies sauso barību. Mirt jau nemirs, bet vēders sāp. Nu kā lai, sasodīts, pabaro abus, ja vienam vajag šito, bet otram pilnīgi pretējo. Da nevienam nav laika speciāli kaut ko vaktēt. Ieslēgt katru savā telpā arī nevar. Un mums vispār durvis ir tikai tur kur nevienam nav jālien... Jāiet vēlēt, pēc tam ēst. Sadzeršos, varbūt nervu atlaidīs. |