| ||||||
| Mazkaķim trīs nedēļas, pirmie zobi un mēģinājumi kaut kam iekost. Lielais vakar bija izstrādājis plānu ierādīt mazkaķim lielo gultu, tā teikt nododam stafetes kociņu, jo pašam piegriezies mazais ņudzeklis. Ha, ceļš bija tāls un pārlieku piedzīvojumiem bagats. Jaunulis nolūza mērķi nesasniedzis. Bet turpinu uzturēt modrību. Ūbeles ir atpakaļ! Piekam gan vecie apakšīrnieki, gan pērnie jaunuļi. Man tāds prieks, ka pulks nav kļuvis mazāks. Zinu jau ka izēdīs salātu dobi, bet viņas ir tīīīīk skaistas. Tādu debesu pelēko nevienā paletē neatrast, dzeru rīta kafiju un tīksminos. Un vēl mums zem īves migu ierīkojis ezis. Katru vakaru čabinādamies iet gliemežus apraudzīt... Liels bija man pārsteigums, par šamā spēju izlīst pa vārtapakšu, tur taču pat īsti spraugas nav. Vajadzētu iet zemi rakt, nagi niez, bet sasodīti nav laika. Mazkaķis http://klab.lv/users/begemots/416285.ht |