| ||||||
| reizēm man šķiet, ka latvieši ir drusku tāda tā kā aizgājēju tauta. kamēr dzīvs kuļas kā māk, vēl drusku kāju pašauj priekša, lai nezaudē modrību... abert, kad dabūts uz viņsaules laukiem, tad sākas - piemiņas pasākumi, draugu saieti, kapu svētki un kas tik vēl ne. bet būtu taču tikai godīgi dzīvot un mīlēt tepat un tagad, bez spalviņu spodrināšanas |