| ||||
| Bija aizmirsies uz nakti izslēgt Radio Klasika, tukšajā mājā skaņa lēni izslīd cauri sienām. Sapņoju par bērnības virtuvi rudenīgi siltā gaismā. Mums tā virtuve bija ziemeļu pusē un vienmēr ļoti tumša, kaut kāpec tikai rudeņos un ziemā dedza lielo lustru un tad telpā bija tāds īpašs siltums, lēni sprakšķēja malkas plīts. Ap vakariņu laiku radio parasti skanēja kaut kāds klasiskās mūzikas raidījums, atceros to diktora balsi, bet uzvārdu vairs ne. Asociācijas, bet labas un ar māju sajūtu. UPD> Sapņa sajūta nepamet visu dienu, it kā es būtu ārpus laba un ļauna, savas bērnības mājās :)) Un to mūzikas apskatnieku sauca Ivars Mazurs, o! |