| ||||
| Ejot uz skolu Asīne nomaucās pa kāpnēm, naivi ceru, ka kāja nav lauzta, jo lēni un pārliecinoši aiztūcījās tālāk. Sasodīts, šo īpašību es atpazīstu un ne pie kā laba tas nenoved. Sevi ir jāmīl un jāžēlo, citādi beigās paliek ar pliku pakaļu uz auksta mūrīša. |