| ||||
| Ar visu vakarrīta trakumu un vēlmi nelīst no deķapakšas ārā svētki izdevās lieliski. Aizslidinājāmies līdz Torņkalna baznīcai, jāteic ceļā vienbrīd jau pārņēma bezceris un atpakaļ griezties vēlme no tā cik ļoti katra kāja meklē savu virzienu un slīd uz savu izraudzīto taku. Izlijām slapji kā žurkuļi. ...un šādi laikam izsakos pirmoreiz, paldies mācītājam par pogas fragmentu sprediķī, trāpīja un parāva vaļā Ziemsvētku sajūtu uz urā, i nemaz vairs raudiens nenāca par neveikli iepauzēto dzīvi. Un atpakaļ ceļa arī kājas šķiet vairs nemeta tādus lokus. Egles mums joprojām nav, čigāna piedāvāta noplukusī egle manam makam lika nosirmot, bet radoši pieejot situācijai istabas stūri kuplina apzāģēti īves zari. Rekomendēju. Pieēdāmies kā suķi, iztriecām uz nebēdu. Dziļas pateicības lara par sabiedrības kuplināšanu. Gala beigās šodien jau dzīve šķiet ievērojami baudāmāka un mājā visi pakši piebāzti ar ēdienu kura patēriņam nebūtu par skādi pieaicināt kādu armijas bataljonu. Priecīgi visiem! |