| ||||||
| pusaudzis stipri mani izbrīnīja mēģinot pierunāt aizdoties uz galeriju Centrs... jo tur esot Zsvētku vecītis un esot runāšana. What f...!? Sen jau garām tie laiki, kad Zsvētku vecītis atmaskots un par neīstu atzīts. Turklāt galīgi ne tā vecuma kategorija, bet... Tas bija tolaik, kad pārcēlāmies uz šeimajieni. Pusaudzis tolaik pavisam sīks. Caurskrējienā trāpījām uz kaut kādu Ziemsvētku egli lielbodē ar visu vecīti lepnā karietē utt. Asīte noskaitīja pantiņu, dabūja konču maišeli, i nočiepstēja vēlmi par papīra leļļu grāmatu. Dzīve kaut kā bij pamanījusies tik ļoti kūleņus samest, ka emocionāli šis tas mums gāja "čerez ņemogu". Lai bērnam prieks un jaunā dzīves vieta nešķistu tik sveša nosūtīju viņai vēstuli ar grāmatu. ...grāmata nebija īstā, bet ticība brīnumam izrādās vēl joprojām dzīva. |