| ||||||
| es ļoti, ļoti centos savaldīties, bet... Četriem logiem logailas viņš taisa jau trešo(!) nedēļu, atvelkās pusdivpadsmitos pāris stundas kaut ko paķimerē un tad atstāj, lai žūstot. Gružus visās malās sabērt pa šo īso mirkli pamanās tā ka par maz neliekas. Pie kam materiāli nez kāpēc aiziet vairāk neka līdzinot otrā stāva istabā sienas. Šitā esot vispareizāk, stāvēšot pieēsmit gadu. Man nevajag piecdesmit gadu, man vajag neaizdirstus stūrus, nesačakarētu parketu, putekļos neapsprādzinātas puķes un gala beigās smukas aplodas tūlīt! A vot pateicu ko domāju, i puisis uzmeta lūpu. Es ļoti centos būt lēnprātīga. Visi kuri man piedēvē briesmīgu raksturu var droši uzgavilēt. |