| ||||
| Kaut kā tā ir gadījies, ka es nepatīku vīriešiem. Arī ar klientiem - sievietēm man saprasties ir ievērojami vieglāk. Vīrieši sajūt maka apdraudējumu un kļūst tramīgi. Šodien satiku Fotogrāfu, trinām mēles par šo un to, tad pēkšņi šamējais saka: " Man uz brīdi likas, kas tas par svešu džeku ar kuru es te runāju. Nē, nē tas tikai uz īsu mirklīti..." Bet manī tas raisīja dziļas pārdomas. Nu labi, mājas es vienpersoniski esmu gan tētis, gan mamma, gan vectētiņš, gan vecmāmiņa, gan pārējā dižā un plašā radu saime. Bet vai tiešām arī sabiedrībā esmu kļuvusi par kaut kādu starpdzimumu cilvēķi? Paskatos spieģelī it kā nē... gluži sievišķīgs ģīmītis veras man pretim, bet par karmām un aurām un sazin ko vēl jau neko nevar skaidri zināt. | ||||
comments: ir doma     |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}