| ||||||
| Izgāju ārā un satrūkos no nevājas čaukstoņas, tā kā mūmijfilmu skorpioni skraidelētu. Paguvu līdz pazemes cauruļu plīsumam lai aizdomaties. Abert izrādās proza, zīlīšu jaunuļi bariem vien barojas kūniņu apsēstajos kastaņos, i čaboņa no spārnu tirināšanas. Incanti cik desmitu putneļu tur īsti bija, ka šitāds troksnis. |