Palasījos Citronmētru un sapratu... šis ir tīrīšanas un berzšanas laiks, ne tikai lietās, bet arī sajūtās. Esmu jau izberzusies caura. Vēl pēdējas dienas vecajā mājā, viss jasapako, jāpārved uz jauno. Bet vispar es jau tagad te jūtos sveši, atskrēju uz Rīgu darba lietās un sajutos ka te no manis nekā vairs nav. Šajā majā, ar nelieliem laika izbirumiem esmu mitusi 33 gadus... un tagad viss. Tētis vēl neļaujas šai sajūtai, bet manis te vairs nav... Es esmu kaut kur ceļā un man ir mierīgi ap sirdi, jo šis ir tas punkts kurā es drīkstu pateikt "Nē!" tiem ļaudīm un sajūtām, kuri mēģina iekļūt bagāžā.
Tālāk es gribu iet viena! |