| ||||||
| šodien nez kāpēc mani pārņēmusi "tūlīt kaut kam jānotiek" sajūta. un nelaiž vaļā ne pa kam, visa mana stabilitāte un miers vējā. staigāju kā tāda pulksteņa pendele turp un atpakaļ, neko lāgā padarīt nevaru, jo tūlīt, tūlīt taču gaidītais "zvaniņš" pieteiksies vai nošķindēs, vai sazin ko vēl sadarīs. un tāda pacilātība lai, gluži kā bērnībā pirmo peiperkoku no krāsns gaidot. nu un no kurienes šitādi traka suņa murgi. pilnmēness vai? |