| ||||
| Tā kā man te ik pa brīdim nākas darba apvienošanas kārtībā būt arī par psihoterapeitu, aizdomājos. Iespējams Talants patiesībā nav nekāda tur dāvana, bet īstena sodība, kas rada sapņus un ilūzijas no kā neizbēgami plaukst pamatīgi aplauzieni. Un ir vajadzīgs pataloģisks spēks, lai neļautos "dāvanai" nesacerētos un vienkārši dzīvotu nost, nevis sistos aizvērtās durvīs, kad vagons jau pārpildīts. Pa tam laikam cilvēks parastais vienkārši dzīvo (!) Nebūvē sapņu pilis, bet bauda dienu. Strādā bankā, jo kaut kur jau jāstrādā. Saņem pietiekami, lai neiespringtu par niekiem, mīl, audzina bērnus, tāpat vien aiz neko darīt čubina biznesiņu. Tik ik pa brīdim kaut kas nogruzd par Īpašuma-dāvanas neēsamību un it ka nezināšanu kur likties, un ka ta tā "bez lielā mērķa". Pa kam tipa "apdāvinātais" turpina ņemties un tiekties pēc "Zilā putna" tā arī nepamanoties dzīvot. |