Iepriekšējo reiz, kad man šķita, ka izstāde ir izdevusies un "sēž", bija tieši pirms desmit gadiem Jūrmalā. Un es sastapos ar diezgan dīvainu citas mākslinieces greizsirdību. Rezultātā bija maz apmeklēta utt. utjp. Ļoti savdabīga un viegli traumējoša pieredze.
Šobrīd, tas kas ir Dobelē, protams, nav nekāda augstā māksla, lai gan ir sakrituši daudzi elementi un intuitīvi, tas viss "sēž" perfekti. Kas lēni nāk, tas labi nāk. Un es pat nebiju pārlieku stervoza, lai panāktu iecerēto rezultātu. Bet manī ir tādas skumjas un bailes, ka atkal kaut kas neparedzēti noies greizi.
Un tagad man ir plāni Čakmuzejam, bet es nezinu un nesaprotu, cik tas ir pieņemami telpas saimniekiem..., jo nemazsvarīga ir draugu tolerance trakumam. |
