Bet par labo. Gadus desmit atpakaļ man bija izstāde Jūrmalas muzejā. Nulle reklāmas, jo pašvaldības iestāde jau neies sapūlēties. Pašai nepietiekami bezkaunības un pieredzes. Diezgan dīvaini gājieni no kolēğes puses utt. Ar tagadējo prātu, es to sauktu par mākslas greizsirdību, toreiz bija vienkāršs wtf!?! Lūk, bet ne par to. Vakar izstādē ienāk sieviete, vārds pa vārdam. Vai tā izstāde toreiz Jūrmalā esot bijusi mana? Viņai tas esot bijis notikums... Mīlīt! Desmit gadi... un vēl atceras. Tātad bija to vērts... |