Visļaunākais, ka pēc to trīs stundu bezjēdzīgā mēģinājuma "mācīties" man vajag vēl pāris stundas, lai no tā murga atgūtos... un tā tā diena paiet. Šobrīd esmu spara pilna, ha, bet tūlīt jau arī sāksies liktenīgās trīs stundas nīkšanas. Par laimi mani glābj pagaldē lasāms manuskripts. Kihelkona, man pamazām sāk galvā veidoties bilde, cerams, ka paplašinātajās brīvdienās izdosies piezīmēt.:) Krii, jums tur nejauši nav kāds palienējams Zelta eksemplārs, ko bezmiega naktīs palasīties? Es kā reiz šodien un rīt garām tipināšu... |