Pirmais no rīta dārzā parādās Čižiks, t.i. strazds kur nolēmis nepamest privātīpašumu visādiem salašņām vārdā gadījums un pārziemot tepat. Viņa iznāciens ir līdz ar pirmajām gaismas nojausmām, tumšs bumbulis krēslā pārlasa atlikušos kritušos ābolus. Novērojums liecina, ka ar vienu ābolu viņam pietiek apmēram četrām dienām. Jāteic, tiklīdz uzaust gaisma viņš pazūd ka nebijis, lai atkal uzrastos līdz ar krēslu. Iespējams, ka tradīciju turpina paaudzēs, bet vismaz viens Čižiks te saimnieko katru ziemu. Un tad nāk Viņas - manas mīļās žagatas, ietaisu lielu kafeju un baudu spārnu grāciju un dzīvu grafiku... |