| ||||||
| Pirms desmit gadiem bija pēdējā vasara Zvejniekciemā un daudz darba tamborējot miljonāra griestus. 29. augusts saka tā Pabijām divas dienas laukos, feini bez gala, jūra sadzīta augšā gandrīz līdz ceļam, vējš brīzam tāds, ka izģērbj līdz pēdīgai vīlei. Draudzīgi sēdējām tējas namiņā un tīksminājāmies par stihiju, kāds bija atvedis "Dobrij čaj"... Pārnācu mājās un sajutos, ka manī iemitinājies Novembris, tāds saldi sērīgs, drusku uz pinkšķi velkošs. Tāds tumšpelēks vakars ar lietus lāsēm logā un drusku pēc piparmētru tējas, kanēļa un muskatrieksta smaržojošs. Nav jau īsti iemesla, bet gribas paņemt siltu krūzīti un drusku pasērot par aizgājušo vasaru... | ||||||
comments: ir doma   |