šobrīd ir kaut kā tā - viens darbs maksā maz, bet regulāri, bezkaislīgi paģēr manu laiku, bet neko daudz neprasa no nerviem. otrs darbs - uzrodas lēkmjveidīgi, maksā pat ļoti labi, bet aizrauj laiku un nervus virpuļviesulī, trešais ir tāds, kurš nekādi nespēj noapaļoties - esam vai tomēr neesam mēs viens otram vajadzīgi, bet kupjūras gar degunu vicina. šobrīd manevrēju starp visiem trim... izskatās, ka režīms nemainīsies līdz jūlijam. Bet sasodīts, kur viņi visi bija janvārī, kad man gluži vai striķi vajadzēja ziepēt, un gan jau arī pēc šitā maratona būs bedre...
sāpošu galvu atvilkos no pirmā, saņemšu duku un ķeršos pie trešā. vakardiena un nu jau izskatās, ka arī rītdiena tiks ziedota otrajam.
un rezultāts tik vai tā aizplūdīs cauro rēķinu lāpīšanai, nevis mūžīgā prieka un līksmības biķerī. |
