A bert nedēļas nogale kaut kā noveda pie jautājuma, kurā brīdī diletantisms ir ņēmis lielāku godu par profesionālo.
Sestdien bijām koncertā, študentu džezs, bez pārliekām ekstrām bez pat ļoti pieklājīgi un vairāk nekā tīkami, bet kas būtiski profesionāli un visas notis savās vietās. Patiesa bauda nepiespiestam brīvdienas vakaram. Bēēēēt(!)Zāle nepārslogota, reklāma nu tāda ka labi ja draugi un tuvāk stāvošie pamana, pieņemu ka peļņas nekādas. Turpretim nākamā vakarā slēdz kuru TV kanālu gribi visur mauro "zvaigznes", kuras nošu rakstu labākajā gadījumā metra attālumā redzējušas un kaut kāda žūrija maigi lavierē starp tekstiem "nu jums tur tembrālas neveiklības" da "bilde labāka par skaņu"... "Bet visnotaļ lieliski, lieliski!" Auditorija milzīga, finanses ogogo(!) un diletantisms zeļ un plaukst. I aizdomājos, kurā brīdī pašdarbīgs "kā māku tā maunu" kļuvis vērtīgāks par sajēgu un izglītību. Nu labi mūzikā šis piemērs redzams viss uzskatāmāk, bet nekas citādāks nav arī mākslā, izglītībā un visbeidzot politikā, kura ietekmē pat tos kuriem principā pofigs. |
