Nu jau kādu laiku 25. autobusu apsēduši čigāni un zog. Galvenokārt no vectantām un sīčiem. Principā nekas labāks kā maršutā Nr. 15. Oi, tos ģimjus ieraugot ik reiz nelabi sametas. Vispār esmu maita un potenciālajam upurim mēdzu pateikt, ka viņu tūlīt apzags. Kā arī norādīt kurš. Nu ja vakar aptīrija divas pusaudzes. Vispābā jau viņas pašas situāciju izaicināja, un šī būs mācība, kaut skarba, bet ne par to. Pateicu pie kā ir maks un tagadiņ zinu, ka esmu "Glūnīga vecene!" Pie kam ne jau no zagļu viedokļa, viņi ta ne ko, dara savu darbu un meģina mukt. Bet no mīļajiem līdzpilsoņiem, citiem braucējiem dabūju uzšņācienu. Atkal jau sajutos kaut kāda neriktīgaun tā neriktīguma sajūta nepāriet. |