Tālāk būs vaimanu vaimanu...
Ziema kā reiz ir tā lieta, kas vientuļam mājāzim liek justies kā šās pasaules lūzušajam zaram. Nu labi arī parējos gadalaikos šis un tas noplīst, bēēēēt tas ir vairāk vai mazāk paredzami, vai arī to ir veicis ļaunais kaimiņš. Taču Ziema, lai kā es iepriekš visu būtu aprēķinājusi un saķīlējusi allažiņ atradīs vājo ķēdes posmu un laimīgi dancojot pievedīs mani pie katastrofas, tā nu šoreizīt viņai ir izdevies nogalināt lielos vārtus. Mitrumā uzblīdušie dēlīši ir atsprāguši no savām siltajām gultiņām un ieķīlējušies vaļā dabonamajā mehānismā, aleluja, gaidam pavasari un siltu saulīti, kas šito visu atkausēs, izžāvēs un atļaus virināt. Līdz tam mašīņbraucēji var taisīt korķi mazieliņas šaurākajā posmā.
ķibele nummur divi - ja slinkuma pēc piparkūkas pērk ne pēc saprāta, bet pēc kilogramiem, tad tas nozīmē, ka apēdīsies tieši tik cik ir nopircies un ne par kapeiku mazāk... bet nevajadzēja.
un kaķītis vispar ir apvainojies, jo kāds ir pie... visu pasākumu un uztaisījis ārā aukstumu. Pa trīs lāgi mēģināja iziet, bet tas baltais draņķis vienmēr priekšā. |
