| Pāris dienas atpakaļ aizdiskutējāmies ar senu paziņu. Pirmā brīvvalsts un tagad. Tie paši divdesmit gadi. Tā pati diršanās parlamentā utt., bet pirmaja variantā nenoliedzama izaugsme, un kaut sūdu līdz ausīm gaisma tuneļa galā, tagadiņ pakaļa tāda ka par maz neliekas. I nācām pie dīvaina secinājuma, morāle ta tā teikt visnotaļ cita. Tolaik zagt un krāpties bija slikti jau pēc definīcijas, arī tad ja tikai ābolu kaimiņu dārzā, arī tad ja drusku drusku, tas bija nosodāmi. Šobrīd tāds kurš necenšas kādu kaut drusku apšmaukt par garā un prātā veselu netiek turēts un valsts apdarīšana jau vispirmām kārtām ka pati par sevi saprotama... |
