Šmorēju cūķi apsalušas vīnogās, sadomāju, ja jau var sarkanvīnā kāpēc vīnogās ne. Un dīvaini, tas smaržo pēc meža. Nez kāpēc man prātā omes māsa " Nu ko Tu tiem tupeņiem tik plānas mizas brūķē, kas jums tā pa pilsētas špāsi. Takš suķiem nebūs ko ēst." Un ome kaut kur līdzās safrizēta un cārta... Rudens domas.
Man ir bezgala pietāte pret klusumu, tad nu baudu, rēna rudens diena un ... klusums. Klusums ar tālu suņu rejām, ūbeļu dūkām, čabošām lapām. Grūti saprast tos "Bum, bum" gribētājus priekša un pakaļā, bet laikam jau lieki cepos, jāievieš biezākas ausis.
Ūbelēm šogad divi dēli, rīta agrumā nāk āboļus "zagt". Izknābā pusi, tad skatās pēc cita sārtvaidža. |
