Dzīvojot pilsētā man savu mūžu nav bijuši gari nagi, bija tik trausli kā zīdpapīrs un tā. Norakstīju šo ligu uz kaitīgo darbu, nešķīstiem gēniem un citām indevēm. Tagadiņ ar izbrīnu secinu, ka izstiepušies makani, pie kam asi kā žiletes. Kaut netiek ne saudzēti, ne žēloti, dārzu ravēju, krāsu šķaidu utt. utjp. tā teikt maitāju pēc pilnas programmas. Ka zi taupības režīms ar izlejamo kaimiņpienu un pašmāju zaļbarību būs nācis par labu miesas grācijai.
Un vēl man ir kaudze ar jaunām grāmatām, i za kam dzīve liekas krāšņāka un salona apstāvēšana pat visnotaļ ciešama. Neviens netraucē rakstītā vārda baudīšanu :DD |
