| ||||
| vai, vai, vai kā mums dumi sanāca - aizmirsām Franci vakarnakt ārā. Jāteic, viņas cienījamajā mūža šī bija pirmā nakts zem klajas debess. Ap sešiem no rīta cienkundzītes pacietības mērs bija pilns, pamodos no pārcilvēcīga kaķa brēciena... un ui, par lamāšanos to nosaukt laikam būtu dikti smalki. Pārdzīvojuma sekas jūtamas vēl tagad, ik pa brīdim kaut ko uzņerkst, pagulēt saulīte arī lagā nevar, sēž te un glūn tāds nervu kamols. Bet nu pie reizes nākas secināt, ka izdzīvošanas instinkts šitam ar kūtspakaļas gēnu apveltītajam lopiņam ir pat ļoti izteikts, sev jau nu pāri nenodarīs un kaķtiesības aizstāves līdz pēdīgam. Pie kam majās ticis momentāni izēda visus nedēļas uzkrājumus un pat sauso barību, kura līdz šim tika stipri smādēta. Mušķērajam ar tā īsi laikam šī kļūme nav gājusi pie sirds, pielidoja pie darbnīcas loga un ieskatījās sejā..."nu ko savāci savu plēsoņu?" Pamazām sāku apšaubīt, ka Francītis jau par vecu lai medībās ietu... oi, zvēru dārzs man te, zvēru dārzs... | ||||
comments: 1 raksta or ir doma   |