...un vēl ir tāds joks, ka pa pagājušo nedēļu man pielasījusās pilnas kabatas svešu atslēgu. Mājas, veikals, iestādes... kaut kā pamanījos kļūt par centrālo pieskatītāju, izpalīgu, aizstājēju. Atslēdzniece gatavā. Galvenais tagadiņ sašķirot, nesajaukt un atgriezt īpašniekiem pēc tiesas un taisnības.
Dārzā uzradies zvirbuļdraudziņš, tiklīdz eju rušināties, tā šis klāt, turas kāda pusotra metra attālumā un centīgi pārskata apravētās vietas, ja nu kāds grauds vai sēkla... zirņi taču bija tik gardi, ka i ne noēsties...
Vakarnakt beidzot piebeidzu Meistaru un Margaritu skatīties. Jateic pirmās sešas sērijas tuvu manai iedomu pasaule, bet jo tāļāk, jo vairāk mana prāta bilde ar ekrānā redzamo nesaskan. It sevišķi dokumentālie iestarpinājumi, pieņemu, ka spēju uztvert režisora gribēto domu, bet... Ai, nu bet uz beigām atkaliņ tapa labāk. Prasās grāmatu pārlasīt. |
