VIDs mani piesmēja. Nosēdēju ikurāt trīs stundas, rinda pavirzījās par diviem cilvēkiem. Ņēmu un dezartēju, meģināšu pati tos papīrus sarakstīt.
Bet vispār man šodien bija Kultūršoks. Veselu mūžību nebiju bijusi Lielveikalā. Tur takš dzīvo vesels lērums ļaužu. Viņi tur tiešam dzīvo nevis iepērkas, savās mājās taču neiepērkas. Staigā tādi apzombeti ļaužu bari, bērnus turpat rada, ēd, guļ... Un tās monstrozās mantu kaudzes, rīboņa un dimdoņa. Taisni sirds sāka dauzīties, sajutos kā sīks kukainīts, kuru smagais lielveikala papēdis tūdaliņ samīs. Baisi!
Teciņus vien metos uz māju pusi, kur viss tads mazs un mīlīgs. |
