| ||||
| Aber šitas man riebjas, pamosties akurāt divos, lai līdz sešiem mocītos ar izgājušās dzīves pārstāstu un atkal aizmigtu sešos ar domu, ka pusseptiņos jāceļas. Tagadiņ galva durna un jēgas nekādas. Par garu šī ziema, mīlīši, par garu, nespēj mans prātiņš ar to vairs mierā būt un jūtas galīgi noļucis. Eh, kā par bēdu salasījos zinātnisku rakstu par sniegu, un tagadiņ zīleju, ielūzīs jumts vai neielūzīs... Kaimiņš atvilkās sacīt, ka nevarot viņs to šausmu kaudzi skatīt un vai man prāts, nu nav, nav - viss zem sniega palicis, bet patiesībā, štrunts par jumtu, bet ja kapšu, tad tiešām ielūzīs un ar visu mani... Un vēl šobrīd rodas visadi abzalut dievīgi piedāvājumi, kurus tik ķert un izpildīties, bet visa iepriekšminetā sakarā jūtos tik tukša un sagurusi, ka i roka neceļās. Ak, dod Dievs man spēka un mundruma dzēriena nodzerties, lai atkal tāļāk var kustēt un laimīti vējā nepalaižu. | ||||
comments: 4 raksta or ir doma   |