Visi te šodien par mātēm. Ar mani ir tā, ka mamma bija ļoti slima un tūlīt pēc manas piedzimšanas, dažadu apstākļu dēļ audzinatāja lomu uzņēmās pusaugu brālis. Mammu es ļoti mīlēju, mamma bija kā draugs. Bet tad kad ir ziepes kaut nakts vidū es zvanu brālim... Un par to cieņu... nu ir jau protams visādas pusaudžu ņergas bijušas, un nav jau viss tikai saldi un rožaini. Bet patiesībā mana cieņa un daudzu lietu vertības mērs allažiņ bāzējies faktā, ka pateicoties mammai es esmu. Un tur nu neko pielikt ne atņemt. |