| ||||
| Kādreiz šados skaistos maija rītos mana mamma cepa kaudzi ar plānajām pankūkām un vārīja pieneņu medu. Tas ir tāds rūgteni salds, staipīgs, bezdievīgi gards brūvējums, kas pēc skata nedaudz atgādina tikko sviestu medu. Un tad mēs ar brāli sēdējam ķeķī un našķejāmies, čiepām no pannas vēl karstās pankūkas un piedzerām miežu kafiju. Sagribējās atkārtot garšu, sajūtas lai paliek tam laikam. Piecēlos agri un vecajos papīros mēģināju atrast receti. Zinu ka kādreiz bija uz apskretušas rūtiņu lapas ar ķīmisko zīmuli pierakstīts cik un ko un kā... bet atradu šo, ne mazāk aizraujošo lapeli Rožu safte Jem 1 mārciņu tumšo rožu ziedlapu un vāra vienā stopā lietus ūdens, līdz lapiņas mīkstas un ļujas viegli starp pirkstiem saberzties, izkāš caur servjeti, pielik 2 mārciņas biezā sīrupā savārīta cukura un vāra līdz sāk tumēt. Piespiež citrona sulu caur sietu un ļauj pastāvēt, lai kļūtu sārts. Uzglabā burkas vēsā vietā. | ||||
comments: 1 raksta or ir doma   |