| ||||
| Pārsvarā man nepatīk garas valsts svētku brīvdienas. Visi apkārt tādi ģimeniski un pārlaimīgi, mēdzu sajusties vientulīgi. Bet kopš parādījies Dārzs ir maķenīt labāk. Un šīs brīvdienas izskatās gana labas. Vakar bijām dārzniecībā, iepirkām stādus un saštepselējām zemē. Tagadiņ pēc pāris gadiem atverot guļamistabas logi varēšu grābt saujas ar saldum, saldām upenēm, dārzniece solīja, ka šķirne esot ar īpaši lielām un sulīgām ogām. Un tad vēl iepirkām dzintara ērkšķogu stādus. Atceros kaut ko līdzīgu mammas darzā, bērnībā. Saldas un mīkstas, plīst tiklīdz tām piedur pirkstus. Zem lielās egles iekopu minī purveli, ieštepselējām lāceņu stādus. Dārzniecībā meitene bija varen laipna, sīki un smalki apstāstīja kā tas darāms. Tagadiņ skatīsim kas sanāks, bet pamatā doma, ja jau egli nevar iznīdet, tad viņas klatbūtne kaut kā jāvērš par labu un lācenem zemegļu dzīve esot dikti pa prātam. Kārtējo reiz sapratu, ka puišiem pieņemt domu par iespējamo kļūdīšanos ir gandrīz neiespējami. Ceļa uz dārzniecību nedaudz sajaucām virzienus, tad nu dažam labam oma pagalam. Bet tik vai tā pasākums izdevās godam. Vēl vakar sazvanīju tuvējo fermu, šamie likās pat laimīgi, ka ir kur kakas likt, par piečuku atveda trīs lielus maisus. He he Būs ar ko manu Dārzu iebarot. Smirdoņa šķūnīti gan tagadiņ tāda, ka nenāc par tuvu. Mākslinieks atveda naudu par lūžņiem, kā reiz sanāks pirmajai malkas kravai. Restaurēšot, lai izdodas. Varētu vēl kāds gribēt mākslu no krāmiem radīt, būtu gan sava estētika un prieks, gan mans pagalms sakoptāks. Latvietis taupīgais :)) Laikam viendien jāsaņemas un jāaizbrauc pie tēva. Ciniski, bet gana labi jūtos bez šīm smadzeņu skalošanām. Pienākums. | ||||
comments: 3 raksta or ir doma   |