| ||||||
| reizumis es pamostos nosapņojusi vēl neuzgleznotās bildes, tad kādu laiku tās vazājas man līdz uzprasīdamās tapt īstas, līdz pagaist no atmiņas. Varbūt dodas meklēt kādu uzcītīgāku. šonakt nosapņoju veltījumu savai omei, mierlaika modistei, jau iepriekš zinu ka nesaņemsos un neuzgleznošu, un man ir kauns. Bet darbs bija skaists un skaista bija vieta kur tas atradās. Tā nu tas klaudzina pie mana slinkuma durvīm un kārdina, kārdina... | ||||||
comments: ir doma   |