Mazmīļums šorīt sastūķējis manā makā visus savus ietaupījumus, motīvs - lai var kredītu nomaksāt un zemeņu ražu sagaidīt vēl tepat... saraudājos, ku mīļi.
Vakar biju pilsētā, satiku dažu paziņu, saklausījos vaimanas par to cik slikti utt. Salīdzināju, padomāju un sapratu, ka ar mani toč ir slikti, tik nebiju pamanījusi. Nu ne tā ka pavisam nebiju pamanījusi grūtumu, bet neuztvēru to šausminoši. Tagadiņ skatu situācijas patieso seju un tā nebūt nav kārdinoša.
Zvirbuļparis pažobelē būvē ligzdu, atkusušajos lāsumos plūkā pērno zāli un sūnas. Tas priecē, pavasaris ir klāt! Un ziema ir tikai acumāns...
Vajadzētu sākt iepirkt sēklas. Paliek jautājums par ieguldītā darba lietderības koeficientu... pēc vakardienas pārdomām jo īpaši. |