Študentiem tuvojas sesija, tad nu šamie pielien visos veidos, komplimentus bārsta uz nebēdu utt., daži pa tiešo atzīstas cik ļoti viņiem no manis bail. Patiesībā man brīnums, jo mēs savulaik tā nedarījām. Un vispār man tas šķiet mazliet par daudz privāti. Kaut gan tā īsti pat neredzu par ko viņiem satraukties, jo pa lielam viss ir kārtībā.
Tad nu visa šī sakarā nogazu kartējo podu. Secinājusi, ka bodē man patīkošie brunči nez kādēļ nav pareizajā izmērā, pielauzu tos pārtaisīt pusotru nummuru mazākus. Tikai pēc mahināciju veikšanas, atķeros kāds tas ir sviests. Tagad man ir kauns, bet svārki smuki... |
