vilibaldis domā - 23. Novembris 2008
|
| ||||
Ārā plosās orkāns, man par lielu brīnumu zīlītes uzcītīgi ieradās norunātajā brokastlaikā. Iekāru eglē speķīti, lai jau viņu punčiem prieks. Zvirbuļi un ūbelītes gan šodien nenāk, un es viņas saprotu. Žagata pielido, sagrābj pilnu knabi labumu un manās prom pa vējam. N. mammai šodien dzimšanas diena. Un man riebjas, tikai absurda pienākuma pēc, šitai purgā kratīties pāri visai pilsētai. Mēģināju pa labam apsveikt un izvairīties no braukšanas. Apvainojās. Būs jāņem taksis, brauciens sabtransportā šitai ārprātā varētu būt pielīdzināms pašnāvībai. Pilnīgi saķēzīta svētdiena. Uz kapiem pie manas mammītes ar netiekam. Un tas man godīgi sakot sāp vairāk. Mērens egoisms, ko neteiksi :) Un vispār man joprojām sāp galva! Šodien jau tā ka nelabi metas un puslīdz funkcionēt var tikai vienā stāvoklī t.i. guļot. | ||||
comments: ir doma |
vilibaldis domā - 23. Novembris 2008
|