Vakar pagalmā atradu beigtu putnu bez vardarbīgas nāves pazīmem, vienkarši stings un auksts un pekas gaisā. Ļoti iederējas manā "visa pasaule piegriezusies un vispar varētu stūrī paraudāt" noskaņojumā. Ta teikt, fakts ko piespraust kā pogu pie pašapziņas driskām.
Un vēl man ir radušas aizdomas par Franča grūsnību, kļuvusi manāmi tukla ar noslieci uz "tā kā nelaba dūša, tā kā sagurums" Kaķim abortu veikt es tomēr neesmu gatava, bet kļūt par kaķu fermas īpašnieci arī neietilpa manos plānos. Kaut varbūt pie imidza pat visnotaļ piederētos.
Pašā vakarā uzradās Malkas vīrs ar vēlmi kurināmo vest tikai un vienīgi šodien, kad pilna māja viesu un man jatekā kā skudriņai no seriāļa "Spēlējam ģimeni 2". Un kur es viņu tagad lai grūžu? |