| ||||
| Dienas vidū vairs nespēju izturēt spriedzi un atmuku mājās.... Pirmoreiz pēc daudziem gadiem patiešām sajutos SAVĀS MĀJĀS. Nu tā dziļi līdz kaulu smadzenēm mājās. Tā ka katrs mans nervs būtu saistīt ar šo vietu... Un tad es sapratu savu brālīti, kurš regulāri darbā aizmirst mobīlo, tā ir tada pasargātība un neaizsniedzamība, tevi nevar atrast un aizraut prom no mājām. Nevar traumēt to mieru, kas ir... bet mani atkal izķēra un bija jāiet stradāt. Un tikai tagad es esmu atpakaļ ar vienu vienīgu domu ienirt mīkstos pēļos un palagos. Diena ir noskrieta. Kaut kas ir atkal beidzies un ir drusku skumji... °Iedegšu sveces, iedzeršu mazliet vīna un būs jau labi. | ||||
comments: 2 raksta or ir doma   |