Nuja, kaut kāda mārutka pēc šodien nopirku māju. Parāds mūža garumā. Nē nu nebija jau tas vienas dienas gājiens, veselu mēnesi virpinājos un iztaisījos, lai pie mājas tiktu. Bet tagad kaut kā nesaprotu kam man tas viss bija vajadzīgs. Kaifs bija izdomāt dažādus izgājienus, lai realizētos, bet tagad ir pat drusku tā kā vilšanās, panācu savu un ko tālāk. Tā teikt pierādīju sev, ka neesmu zaudējusi asumu dabūt gatavas dažādas pilnīgi trakas lietas un tas pat ir nedaudz nervus kutinoši... Laikam būs jāiegādājas bezmaksas nummuriņš Tvaika ielā. |