| ||||||
| Vispār tas nesākās šodien, bet dažas dienas iepriekš ejot uz bērnu dārzu redzējām kā mirst sabraukts runcis, tā ļoti naturāli ar asinīm pa muti un visām citām ekstrām. Visu atlikušo ceļu nācās veikt priekšlasījumu par nāves neizbēgamību, bērēm, kapiem, mūžīgo dzīvi citā saulē un visu, kas no tā izriet. Runas plūdu noslēgumā (to laikam var uzskatīt par balvu) beidzot saņēmu vaļsirdīgu stāstu par neizprotamo "negribēšanu iet uz bērnudārzu". Tātad meitenītes viņnedēļ rotaļājoties spēlējušas bēres - mēģinājušas norakt grupiņas biedru. Alise tikusi cermonijmeistara godā, par ko audzinātāja protams ne pa jokam sadevusi. Mani gan šajā stāstā visvairāk sajūsmināja frāze: "bet mēs taču pirms smilšu mešanas atļāvām viņam paturēt vaļā acis..." Šodien uz Baronielas redzējām tramvaja sabrauktu cilvēku... Viņš gulēja ielas malā apklāts ar iepirkumu maisiņiem... Kādas rotaļas mani sagaida rīt? | ||||||
comments: ir doma   |