| ||||
| Vakar nejauši nokļuvām Rundālē, fantastiska sajūta būt vienīgajam pils apmeklētājam, izbaudīt plašumu bez drūzmas, slepeni pieskarties sienām un sajust gleznoto eņģeļu saplaisājušo muguru rakstus, tādas trauslas baudas... un dārzs... beibe skrien pa celiņiem un gavilē... Saulrietā sēdējām mūžvecā plūmē un baudījām... plūmes tik gatavas, ka plīst saskaroties ar pirkstu ādu, tad atdod savu medaino garšu lūpām, tāds pārpasaulīgs miers un vēdera bauda. Laimei jau nevajag daudz. | ||||
comments: ir doma   |