Tā, beidzot tas ir noticis. Arī mēs pabijām Vienības gatves traumpunktā...
Alise vakar pamanijās ar galvu taranet stenderi. Krakšķis bija baiss... šodien beidzot noskaidrojām, ka krakšķētāja bijusi stendere, Alises galvas augstumā atlekusi krāsa... Galvai gan bija milzīgs zils puns zoss olas izmēros. Vakar maigi zilganzaļa bija arī puse sejas. Šobrīd elegantais tonējums ir pazudis.
Bet vispar mums palaimējās, jo zilumi arī ir vienīgā reālā trauma. Tpu, tpu, tpu nav nedz smadzeņu satricinājuma, nedz lūzumu. Par ko brīnums un patiess prieks. Šodien jau Sisenis atkal spriņģo kā negudrs, mācības nekādas.
Un arī ar medicīnas personālu mums vakar ļoti paveicās, bija ļoti iejūtīgs un operatīvs. Dakterīte bija ļoti jauna un smaidīga, kaut kā ātri vien prata viest uzticību rāpties rentgena apurātā, veikt dažādas jocīgas kustības utt. Jau stundu pēc negadījuma ar vitamīnu aiz vaiga varējām braukt mājās, atviegloti nopūšoties ka dzīvībai briesmas nedraud. |