Biju jau stipri sabēdājies, ka tā arī palikšu nesagaidījis... Jau vairākas nedēļas visi trīs ziedpumpuri groza sānus, bet vaļā neveras... Un vakarnakt beidzot tas notika! Divi lielākie burtiski atsprāga un parādīja savus pērļaini baltos ziedus... sajutos ļoti pacilāti. Neba mans nopelns un tomēr... ir izdevie šo adatu bumbuli novest līdz ziedēšanas brīnumam. Kā mazs bērns labu pusstundu tīksminājos par procesu, kā ziedlapiņas lēni un garciozi atklāj eņģeļtaurei līdzīgo kausu. Ziedputekšņi, izrādās, izkārtojušies tikai vienā pusē, un vakara saules stari tajos maigi vizuļo. Ārējās kauslapas līdz rītam bija palikušas maigi rožainas...
Nu re, tagad varu mierīgu sirdi evakuēties uz laukiem. |
