| ||||
| Bijām uz Silfīdām. Jāteic, lai cik skeptisks bija šī gājuma sākumposms, nu tur romantisma laika balets, pietiekami ķepīgs un gaudens sižets, bla, bla, bla. Bet nu uztaisījuši brāļi ikauņi tad nu ļoti precīzi, ja jau klasika, tad klasika - gleznotas dekorācijas, kulise kulises galā, naturāli skotu brunči un baltas pačkas. I kustības... perfektas, sinhronas utt. un tai pat laikā gana emocionālas. Oi, kā ar šito parasti mūsu bāleliņi kordebaletā grēko. īsi sakot visa izrāde vienā elpas vilcienā. I bauda gan acij, gan ausij, pieķeru sevi kā saulīti smaidot pa visu ģīmi. Nu un lai par maz neliktos pamanījāmies arī ar snobisko blakus sēdētājkungu sakoķetēt. I tagadiņ, lai vakars šķīstumu nezaudētu atkorķēju pērno vīnogu-apelsīnu želeju un našķējos uz nebēdu. Ja godīgi, šito eksperimentu man bija drusku bail garšot, tamdēļ arī tik ilgi vāciņu saglabājis. Iespējams es būtu lielisks trakā zinātnieka laborants, kam patīk ķimerēties, viskaut ko sajaukt, bet pečāk bail rezultātam acīs skatīties. Tamdēļ ir labi, ja to izdara kāds cits. | ||||
comments: ir doma     |