Tas ornitologs, kurš vakardien pūlējās iestāstīt, ka ziemot šeit paliek tikai īpaši ekstrēmi meža strazdu tēviņi, niko nejēdz, manā Dārzā nu jau otro dienu tusē arī tīri sprauna meža strazdu kundzīte un divi visnotaļ labi noauguši papuči. Nu labi, var jau būt, ka viņa tikai tagadiņ ieradusies, jo patiesi neatminos mamzeli decembrī manījusi. Bet tik vai tā ir Ziema un nekāds ne šāds tāds Pavasaris, kad godīgiem strazdiem gar maniem pakšiem knakstīties.
Un vēl no rīta ievērtēju kā biezo kaimiņu pūkkaķis mēģinaja vecu vārnu noķert. Nebija pratīgi, nu nimaz ar ne. Šamā ievilināja plēsoņu stūrī... un ar knābi, un ar knābi, lai zin senu miesu godāt. |